Latvija

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO (Ziemeļatlantijas valstu alianse), ANO (Apvienoto Nāciju Organizācija), EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija), PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) un citu starptautisku organizāciju locekle.

Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī, laikā, kad pēc Pirmā pasaules kara izveidojās daudzas jaunas valstis Eiropā. Latvijas patstāvīgais ceļš bija grūts, un pēc valsts proklamēšanas bija jāizcīna vēl vairākas kaujas Latvijas brīvībai. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija aizstāvēja Rīgu pret Bermonta iebrukumu, un par godu šai cīņai tika dibināts Lāčplēša ordenis – augstākais valstiskais apbalvojums.

Latvijas kopējā platība ir 64 589 km2, tā robežojas ar Igauniju valsts ziemeļos, Krieviju un Baltkrieviju austrumos, Lietuvu dienvidos, bet jūras robeža tai ir ar Zviedriju. Latvija atrodas pie Baltijas jūras, un tās ģeogrāfiskais novietojums senāk nodrošināja vairāku Latvijas tagadējā teritorijā esošu pilsētu darbību Hanzas savienībā. Tādas pilsētas, kā Rīga, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Straupe, Koknese, Ventspils un Kuldīga ietilpa Livonijas pilsētu lokā, kas nozīmēja aktīvu tirdzniecību ar citām Hanzas pilsētām. Patlaban visas Latvijas 76 pilsētas izvietotas četros vēsturiskajos novados – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē, pēc administratīvā sadalījuma Latvijai ir 110 novadi. Ģeogrāfija ir pamats arī iekārojamam zemes statusam. Latvijas teritorijā ir valdījuši vācieši, poļi, zviedri un krievi.

Lielākās upes, kas ienes savus ūdeņus Rīgas jūras līcī vai Baltijas jūrā, ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta, pēc to garuma lielākās ir Gauja, Daugava, Ogre, Venta un Iecava. Plašākie ezeri – Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieku ezers, bet kopumā Latvijā i 2256 ezeri, kuru virsmas platība pārsniedz 1 ha. Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējā tautas skaitīšanā 2011. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm bija 2 070 371, no kuriem lielākā daļa ir latviešu, bet otra skaitliskajā ziņā lielākā Latvijā pārstāvētā nacionalitāte ir krievi.

Latvijas ģerbonī attēloti lauva un grifs, kas tur vairogu ar sarkana lauvas un sudraba grifa attēliem, virs kuriem aust uzlecoša saule. Zem vairoga – ozollapu vijums un sarkanbaltsarkana lente.

Latvija ir guvusi izcilus panākumus ekonomikā un kultūrā. Pēc 2008.-2011. gada krīzes Latvija īstenoja apbrīnojami stingru fiskālo politiku, un tās makroekonomika, kā atzīmējusi Pasaules Banka, kalpojusi par paraugu daudzām citām valstīm. Kultūras dzīves bagātību iezīmē gan mūzikas, gan teātra ļaužu, mākslinieku un dejas profesionāļu sasniegumi ārzemēs. Pasaules labākajos orķestros un kameransambļos spēlē tādi mūziķi kā Vineta Sareika, Marta Sudraba, Kristīne Blaumane. Ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu operas lepojas ar Latvijas dīvu Marinas Rebekas, Kristīnes Opolais un Elīnas Garančas balsīm, bet Rīgas Jaunā teātra režisors Alvis Hermanis veido teātra un operu izrādes visā pasaulē.