Latvijas prezidents

Latvijas prezidents ir Latvijas Republikas augstākā amatpersona, pārstāvot valsti starptautiski un esot arī bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks. Prezidents var ierosināt likumus, atlaist Saeimu, viņam ir tiesības apžēlot noziedzniekus.

Latvijas Republikas Satversmes 3. nodaļā Valsts prezidents ir noteikts:

„35. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

  1. Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
  2. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. […]
  3. Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas.”

Pirmais Valsts prezidents no 1922. līdz 1927. gadam bija Jānis Čakste. Viņš darbojies latviešu biedrībās Maskavā, kur studēja jurisprudenci, un Jelgavā, bijis Krievijas Domes deputāts, bet neilgi pirms Latvijas Republikas dibināšanas devies uz ASV, lai propogandētu Latvijas neatkarības ideju. Atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu 1925. gadā.

Otrais Latvijas prezidents bijis Gustavs Zemgals – no 1927. līdz 1930. gadam. Viņš pildījis Rīgas pilsētas mēra un Tautas Padomes viceprezidenta pienākumus. Pēc savas prezidentūras bijis Saeimas deputāts un finanšu ministrs.

Trešais Latvijas prezidents – Alberts Kviesis. Par Valsts prezidentu bijis ievēlēts no 1930. gada līdz 1936. gadam. Pirmajos brīvvalsts gados strādājis pie tiesu sistēmas izveides, bijis Tiesu palātas priekšsēdis, balotējies jau 1927. gada prezidenta vēlēšanās. Par prezidentu ievēlēts atkārtoti.

Pēdējais pirmās Latvijas valsts prezidents bija Kārlis Ulmanis, kurš vadīja valsts apvērsumu 1934. gadā, bet par prezidentu jeb tautas vadoni sevi pasludināja1936. gadā. Bijis vienlaikus pašpasludināts Ministru prezidents un Valsts prezidents līdz 1940. gadam. Vairāk kārt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bijis Ministru prezidents.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas no 1993. gada līdz 1999. gadam Valsts prezidenta pienākumus pildīja Guntis Ulmanis. Uzvārda saistība ar pirmās brīvvalsts prezidentu Kārli Ulmani nav nejauša. Kārlis Ulmanis bijis Gunta Ulmaņa vectēva brālis. Ar Gunta Ulmaņa aktīvu līdzdalību radīts Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, pēc kura pieņemts Pilsonības likums. Ievēlēts otrajam prezidentūras termiņam.

Vaira Vīķe-Freiberga bijusi ievēlēta par Valsts prezidenti divas reizes pēc kārtas. Viņas prezidentūras laikā Latvija iesaistīta NATO un Eiropas Savienības struktūrās. Ievēlēta atkārtoti.

Valdis Zatlers valsts priekšgalā bija no 2007. līdz 2011. gadam. Ekonomiskās krīzes gados šī prezidenta galvenās rūpes bijušas valsts politiskā stabilitāte un reputācijas uzturēšana pasaulē.

No 2011. līdz 2015. gadam Valsts prezidenta pienākumus pildīja Andris Bērziņš, bet šobrīd prezidenta amatu ieņem Raimonds Vējonis.