Rīgas dome

Latvija, kā visas pasaules valstis ir sadalītas pilsētās un Rīga ir valsts galvas pilsēta. Kā jau katrai pietiekoši lielai pilsētai, arī Rīgai ir pašai sava pārvaldības sistēma – dome. Dome ir pilsētas pašpārvaldes augstākā instance. Tāpat kā valsts valdību, arī domi mēs ievēlam, lai deputāti pārstāvētu mūsu intereses un mūsu pilsētu.

No 1225. gada Rīgas pārvaldību veica Rīgas Rāte. Tad, Rāte sastāvēja no 12 pārstāvjiem, bet šodien tiek ievēlēti jau 60 deputāti, kuri pārstāv dažādas politiskās partijas. Varētu teikt, ka Rīgas dome ir kā Latvijas valdība tikai mazākā mērogā. Arī par to noris spraigas, politiskās cīņas, jo Rīga ir galvaspilsēta un tās ietekme ir krietni lielāka, kā citu pilsētu pārvaldes ietekmes.

Rīgas dome pārvalda visu Rīgu un pieņem lēmumus, kas attiecas uz Rīgas iedzīvotājiem. Ik pēc četriem gadiem notiek pašvaldību vēlēšanas, kur mēs varam balsot par politiķiem un partijām, kam vēlamies uzticēt Rīgas vadību. Partija, kura saņem vislielāko vēlētāju atbalstu, parasti, ieceļ arī savu pilsētas mēru. Rīgas mērs ir Rīgas domes priekšsēdētājs. Tāpat kā valdībā, arī domē priekšsēdētājam ir savai palīgi, tie veido domes prezidiju. Prezidijā ietilpst domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un vēl 12 deputāti. Tieši tāpat kā saeimā, arī domē ir noteikts mandātu sadalījums atkarībā pēc partijas panākumiem vēlēšanās.

Arī domē lēmumi tiek pieņemti balsošanas ceļā. Lai apstiprinātu, kādas izmaiņas pašvaldības ietvaros notiek balsojums un no tā ir atkarīgs vai šīs izmaiņas tiks pieņemtas vai nē. Ja valdībā ir ministri, kuri pārvalda konkrētas ministrijas un nozares, tad pašvaldībās ir komitejas. Šīs komitejas izvēlas priekšsēdētāju un kopīgi lemj par savas nozares attīstību. Komitejas izstrādā dažādus priekšlikumus, kurus nodod domes sēdēs, deputātu apspriešanai un balsojumam.

Rīgas domē ir sekojošas komitejas:

  • Finanšu un administrācijas lietu komiteja.
  • Sociālo jautājumu komiteja.
  • Pilsētas attīstības komiteja.
  • Mājokļu un vides komiteja.
  • Pilsētas īpašuma komiteja.
  • Izglītības, kultūras sporta komiteja.
  • Satiksmes un transporta lietu komiteja.
  • Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Katra komiteja strādā savā jomā, bet, pašvaldība ir daudz mazāka par valsti, tāpēc ļoti bieži tās savā starpā sadarbojas. Jāpiemin, ka domes priekšsēdētājs arī vada finanšu un administrācijas lietu komiteju.

Komiteju ikdienā ietilps sadarbība gan ar uzņēmējiem gan nevalstiskajām organizācijām, arī tikšanās ar iedzīvotājiem nav nekas neierasts. Arī pats domes priekšsēdētājs rīko tikšanās ar iedzīvotājiem, kur uzklausa dažādas sūdzības un priekšlikumus.

Tāpat, Rīga, paralēli Latvijai, veido kontaktus ar ārvalstīm. Neskatoties uz valsts kopējiem centieniem veicināt ārpolitiku, arī pilsētas bieži vien savā starpā sadarbojas, tirgojas, rīko pasākumus un tamlīdzīgi. Bieži vien, tieši pašvaldību sadarbība ir pamats šiem notikumiem.

Pašvaldības, bieži vien, izpelnās labāku slavu par valsts vadību. Tas ir, galvenokārt, tāpēc, ka pašvaldības darbu ir iespējams vairāk novērtēt. Domes darba rezultāti ir redzamākai konkrētās pilsētas, šajā gadījumā Rīgas, iedzīvotājiem. Atviegloti nodokļi, uzlabota infrastruktūra, svētki un pasākumi kas nāk no pašvaldības ir mums uzreiz redzami, turpretim valsts līmenī, bieži vien nav iespējams saskatīt pozitīvo rezultātu.