Latvijas ministri

Latvijā, kā jebkurā citā valstī ir sava valdība. Latvijā tiek rīkotas vēlēšanas un tiek ievēlēta saeima, kura tālāk izvirza ministru prezidentu. Ministru prezidents attiecīgi veido valdību, ministru kabinetu. Valdībā, ministru prezidents pieaicina citus cilvēkus, kuri kļūst par dažādo ministriju ministriem. Valdība un saeima darbojas savstarpēji saistīti, jo valdība veido likumprojektus, organizē valsts pārvaldi un pilda daudzas citas funkcijas, bet tas viss notiek saistībā ar saeimu. Visi lēmumi un likumi iet caur saeimu, tātad ir jāsaņem saeimas vairākuma atbalsts.

Latvijā ir diezgan daudz ministriju. Katrai no šīm ministrijām ir savs, vadošais ministrs, kurš tālāk veido savu komandu. Ir gan pašas ministrijas darbinieki, sekretāri, palīgi un tamlīdzīgi gan arī ministra vietnieki, palīgi, padomdevēji un citas personas. Katra ministrija darbojas savā jomā un pārvalda daļu Latvijas, ne teritorijas ziņā, bet politiski, sociāli un tamlīdzīgi.

Kopumā, neskaitot ministru prezidentu, Latvijas valdībā ir 13 ministri.

Ministri

  • Finanšu ministrs.
  • Ekonomikas ministrs.
  • Zemkopības ministrs.
  • Aizsardzības ministrs.
  • Iekšlietu ministrs.
  • Ārlietu ministrs.
  • Veselības ministrs.
  • Izglītības un zinātnes ministrs.
  • Kultūras ministrs.
  • Labklājības ministrs.
  • Satiksmes ministrs.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
  • Tieslietu ministrs.

Katrs no šiem ministriem vada savu ministriju un atbild par sev iedalīto nozari un visu, kas ar to ir saistīts. Ministru pienākumos ietilpst gan nozares attīstīšana, gan nepilnību novēršana, tikšanās ar nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, arodbiedrībām un tamlīdzīgi. Tāpat ir jātiekas ar ārvalstu diplomātiem, jāviesojas citās valstīs, jāpiedalās dažādos semināros, konferencēs, pasākumos. Viens no svarīgākajiem ministru pienākumiem ir valsts budžeta izveide. Valsts budžetā tiek sadalīta visa valdībai pieejamā nauda un tā tiek izdalīta starp visām ministrijām. Ministri diskutē un plāno šīs naudas sadali, jo katrai ministrijai ir savas vajadzības savas nozares attīstībai. Atkarībā no tā, kā tiek sadalīti šie līdzekļi, tiek veikti algu paaugstinājumi, pabalstu un pensiju paaugstinājumi, remonti, iepirkumi un tamlīdzīgi. Ministru kabinets gan nav vienpersoniski atbildīgs par budžeta izstrādi un pieņemšanu. Ministri izveido šo budžetu un tālāk nodod to saeimai izskatīšanai. Saeima savukārt to izskata un pieņem, bet tā var arī nodot to atpakaļ ministru kabinetam, lai tiktu veiktas kādas izmaiņas.

Par ministriem, lielākoties, kļūst koalīcijas partiju deputāti. Ministru prezidents sastādot savu kabinetu, vienojas ar partijām par koalīcijas izveidi un, parasti tas notiek atbilstoši konkrētās partijas mandātu skaitam, iedala katrai partijai noteiktas ministrijas. Taču par ministru var kļūt arī bezpartejiska s personas. Ministru prezidents var pieaicināt kādus ar politiku nesaistītus profesionāļus kādas ministrijas vadīšanai. Arī pats ministru prezidents var uzņemties kādas ministrijas vadību. Ministru prezidents saņem valsts prezidenta atļauju valdības izveidei, bet pašu ministru kabinetu pieņem saeima. Saeimas balsojums nosaka vai kabinets, vai konkrētais ministrs tiek apstiprināts amatā.

Valdība var tikt arī atlaista. Kāds no ministriem var iesniegt demisiju un aiziet no posteņa, bet var tikt atlaista arī visa valdība. Ja tiek izteikta neuzticība ministru prezidentam un tam ir jāatkāpjas no amata  vai viņš tiek atlaists, tad amatus zaudē viss ministru kabinets.

Ministri ir ļoti nozīmīga Latvijas valdības sastāvdaļa. Tā ir likumdevējvara, kas plāno valsts nākotni un attīstību. Veido sadarbību ar citām valstīm un risina konfliktus. Diemžēl ministri ir tautā maz mīlēti un cienīti. Tam par pamatu ir neapmierinātība no katras konkrētās nozares. Veselības aprūpes darbinieki vēlas labākas algas un darba apstākļus, bet, ja ministrs nespēj apmierināt šīs prasības, rodas konflikti un sliktas attiecības. Tas pats attiecas uz visām citām ministrijām.